piekrāp mani vēlreiz,
sakot, ka tev nav ko slēpt!
spalvas gaisā, un tik silts
ir tavs stāsts, tam jānotic.

esmu sīks, bet pamanīts,
tavās acīs ierakstīts.
un mums abiem nav kur sprukt,
no šīs nakts mums neaizmukt.

te nu ir tas viss - saldais apjucis -
ņem un kod, iekodies,
cukurs kūst...
lielais it nekas
būs rīt, bet tas nekas.
tu uz krūts, sirds tā rūc,
kaklā sprūst vārdi tev.
runā vēl, saki vēl,
cik es vēl varu atļauties!

un no plaukta nokritis
rāmis, kurā tu un es.
muļķībām un pasakām
nav vairs laika,
nebaidies!