Artis
Četri gadi pagājuši, bet es tik un tā uz strīpas Rodas vairāk tādu suņu, kas tik reizi nīd uz bīta Tas stils ir tīri aktīvs Jo parasti taču nepamet tās lietas, kuras patīk Pelēks es uz mūžu palikšu Aprecēšu patiesību, ja to kādreiz satikšu Nenožēloju dienas, kas citiem skaitas papistas Uz lietām, kas man patīk, ilgu laiku esmu pasists Es taču neapstāšos vēl, man ir motivācija, vēlme Vienaldzības gēni, kamēr cits sevi maitā Es tam vienmēr saku nē Gribu tīras savas domas laist savā pasaulē Bet tas sarežģīti šķiet Varētu skatīties uz atpakaļu, bet uz priekšu iet Pārāk bieži nākas grimt modernismā mīlot klasiku Vairums pēc gadiem mirs plastiski Vajag tik nenormāli gribēt, jo nevajag taču muskuļus Lai izdrāztu sistēmu Paliec par to, kas esi Nekaunies, nebaidies, necenties dēļ tā, ko tu mīli nepatiesi Jo katra diena savādāka, vīri maina lietas Tad tu padari sīkumus manāmākus Atrodi sev gaismu, bet pēc gada neved pagrabā Izkap no tās bedres un var iekāpt lamatās Uz visu mūžu vai vismaz dienu Tur ir itkā prieks, bet tās tomēr ir briesmas Tu nesaproti, kur esi Jo no skaistas puses paskatīties liek Pēc laika tu pats sev esi bieds Var uz vietas tā tīri palikt, kamēr kaut ko gaidi Tev var visu ļoti ātri salikt Daudzi melo, daudzi nē, daži noiet no tā ceļa Bet patiesība nāk tur, kur to ceļ