Kur Akmensrags no vienas puses aiztur vēju,
Bet Labrags otrā pusē jūru mierina, -
Tur zvejnieksievas vētras laikā vāra tēju,
Kad vīri lēni pietauvojas ostmalā.

Kur mūsu tēvi jūras mezglā sēja jostas,
Kur jūras viļņos mūsu sirdis rūdījās, - 
Tur esam mēs, kas piedzimuši Pāvilostā, 
Nekādi vēji tevi neizputinās!

Ai, Pāvilosta, ai, Pāvilosta,
Tu jūras mezglā sietā jostā!
Ai, Pāvilosta, ai, Pāvilosta,
Nekādi vēji tevi neizputinās!

Tā jūras malā mierīga stāv kuro gadu
Kā vecs un krastā pietauvojies burinieks.
Te svešinieki savu mieru neatrada,
Te asaras un mājās pārnākšanas prieks.