Ervīns Francs/Juris Kreilis/Beāte Ozola, Ervīns Francs, Catalepsia
Aiz vārtiem kāds klusi mirst Tas klusē, jo vārdu par daudz Viņš klusēs līdz sirdspuksti stāsies un sāpes būs prom Kad viņa nebūs šeit vairs Viņš miglā gaidīs un vēros līdz debesis iemigs un apstāsies laiks Naids liks viņam no pelniem celties Ceļš būs brīvs un nebūs kur krist Nemanot pat ēnu, viņš paslīdēs Tev garām Nedzirdot pat soļus, viņš pārnāks mājās Nāves atbalss izskan miglā Tā sauc viņu gan nomodā, gan miegā Viņa paša aicināta, viņa paša izsaukta Tā nāk un viņš dosies tai līdzi Klusējot viņš mirst Ir par vēlu Viņa gars ir salauzts Tas aiziet neatvadījies Tas aiziet, lai atgrieztos Par vēlu Vārti jau ciet Par vēlu Jau dzīvība dziest Par vēlu Jau acīs tam tumsa Drīz sāksies jauns ceļš Tas aizies un pārnāks kā grēks Laid viņu Tas nerunās vairs Lai aizsaule dziedē un spēku tam dod Naids liks viņam no pelniem celties Ceļš būs brīvs un nebūs kur krist Nemanot pat ēnu, viņš paslīdēs Tev garām Nedzirdot pat soļus, viņš pārnāks mājās Aiz vārtiem kāds klusi mirst Tas klusē, jo vārdu par daudz Viņš klusēs līdz sirdspuksti stāsies un sāpes būs prom Kad viņa nebūs šeit vairs Viņš miglā gaidīs un vēros līdz debesis iemigs un apstāsies laiks