Manas domas tā kā baltas dūjas
Straujos lokos tavos ceļos trauc.
Un ar vieglo spārnu galiem maigi
Tavu elpu mana elpa jauc.
   Iznāc mīļā sōvakar man pretī
   Tur uz mūsu sapņu krustceļiem
   Es tev visas zvaigznes nonesīšu
   Šovakar no debess dziļumiem.
Izgaist nakts,kas pilkna mīlas glāstu
Viss šai naktī uzplaukst tevim vien
Un pa jauko kluso meža taku
Aiziesim mēs tikai divi vien.
   Un kad silti vēji pūš vēl glāstos
   Kad būs nogurušas dvēseles.
   Tad līdz rītam tev par mīlu stāstīs
   Noslēpums ko glabā paparde.