1. Vai spēšu reiz aizmirst tos bērnības rītus
   Kad priekšautā savā Tu vienīgā steidzi,
   Slaucīt man asaras, roķelēs netīrās
   Norājot reizēm, bet mūžīgi mīlot.

Piedz. Izdzisa ogle, kas pavardā kvēloja
       Tur mana bērnība vakar vēl sildījās          }2x
       Pa baltu mākoņu ceļu aizgāja
       Viņa, kas mani tik patiesi mīlēja.

2. Sadega tīne to kamolā sauc
   Tik daudz bijis laba un rūgtuma daudz,
   Es lūdzu vēl atnāc un pārkrusti mani
   Lai jūtu kā skar mani enģeļa spārni. 

Piedz.

3. Piedod, ka pateikt Tev nepaspēju
   Vārdus, ko varu nu sacīt tik vējam,
   Krīt manās rokās visbaltākie sniegi
   Kā Tavas dziedātās dziesmas tik maigi.

Piedz.