Grafomāns
Vakardien pazaudētās cerības grauž pa lielam Manas lielākās bailes ir palikt vienam Pie velna, es tevi mīlu, bet ar to ir par maz Viss ko nožēloju tās ir tikai mokas un gadi Viens no daudz dārgā, bet strīdi atsvešina Simtiem iemeslu palikt, viens lai aizietu Solis pretī, divi atpakaļ, lai aizmirstu Dievs man deva dāvanu, nevis izvēli Es izvēlējos tevi, tagad rosini iztēli- Mēs divi vien, apkārt smiltis, saulriets- Tu esi mana, es tavs- ļaujies Tevi apgaismo mēness, Tu esi salda Zvaigznes spīd tikai mums- es tevi baudu Tu esi viss Mēs cieši klāt viens otram Tu man prasi vai mīlu, es atbildu- protams Ir divi ceļi ejami- pagātne, nākotne Reizēm dusmas uzplūst kā apmācies mākonis Acīs ieskaties un saproti, ka nedi*s Es tev apsolu, ka ātrāk par tevi nemiršu Mani nep*s pārējais- tikai es un tu Tikai divi uz šīs pasaules- es un tu Tikai dod man roku, bēgam prom no visiem Rodam to, kas bērnam joks un iztiekam Mēs nespēlēsim pasakās un lētos stāstos, Ja iemīlētos, tad pasakas sāktos Romeo un Džuljeta, Kaijs un Gerda Man sirdī darva, sasodīts esmu Amorga vergs Man ir sakāms, kas svarīgs, bet tikai tev Man ir atdodams, kas svarīgs, bet tikai tev Ja tev skumji- atceries ko dodu un devu- Tev, tev... ja tev skumji... ah...