Ainārs Virga, Guntars Račs, Ainārs Virga
Uz kuru pusi veras šīs durvis Uz sliekšņa stāvot domāja rīts Mēs esam putekļi debesu plaukstā Un visiem vējiem lidojam līdz Lai tad kā nezāles spītīgi augtu Visās vietās, kur negaida mūs Un skaļā balsī no sajūsmas sauktu -Kā gribēsim, tā arī būs! Bet nezāles jau neiznīkst Bet nezāles jau neiznīkst Bet nezāles jau neiznīkst Bet nezāles jau neiznīkst Mēs esam putekļi debesu plaukstā, Kaut kas tik milzīgi sīks Mēs esam nezāles, iesētas sirdīs Un nezāles jau neiznīks! Vienalga kas šajā saulē ir bijis Tas labākais taču vēl tikai būs Un tas, kuram pirmajam akmeni trāpīs No citiem simtreiz iemīlēts kļūs Bet nezāles jau neiznīkst Bet nezāles jau neiznīkst Bet nezāles jau neiznīkst Bet nezāles jau neiznīkst Vienalga kas tavās ielejās ziedēs No ziediem paliks reiz atmiņas vien Jo pusnaktī atnāks, kāds zaglis un cirtīs Skrien projām,bez atelpas skrien... Bet nezāles jau neiznīkst Bet nezāles jau neiznīkst Bet nezāles jau neiznīkst Bet nezāles jau neiznīkst