Kādēļ tā, pie sevis pajautā, 
jābūt vienam šai sapņu pilsētā,
Kur nav neviena, kas pretīm smaida?
Bet izrādās, ka no tevis gaida to?
Pārpratumi rodas un nerunā 
par lietām, jūtām - vienkārši tā.
Pārsteigumi nāk, kad liktens mums tos raida,
Bet zeme griežas, griežas.

Un tu pacelies pāri tam, pelēcīgam.
Nebaidies lidot, lai jau sauc: neprātīgais!
Un tu pacelies pāri tam, pelēcīgam.
Nebaidies lidot, lai jau sauc: neprātīgais!

Un pat tā, šī vieglā sajūta,
Ka balts ir balts, vai tā ir patiesībā?
Ņem mani aiz rokas, lai notiek tā,
Tad pēkšņi visu, vairs nav nekā.
Tu sien aiz rokas,kad nedomā.
Redz tikai sevi, bet citiem - attā!
Mīlestība nāk, kad to vismazāk gaida,
Bet zeme griežas, griežas.

Uz augšu pacelies un sevī ieskaties,
Vai no tā visa Tu esi mainījies?
Uz augšu pacelies un sevī ieskaties,
Vai no tā visa Tu?
Bet zeme griežas, griežas,
Bet zeme griežas, griežas,
Bet zeme griežas...