Nelaid, māte, bērnus mežā,
mežā odzes slīd,
klausi, meitiņ, klausi, dēliņ,
odzēm acis spīd.

Nelaid, māte, bērnus mežā,
mežā odzes skrien,
meita dzird, un dēls jau ausās:
zigzagainās skrien.

Aizvilinās prom no mājām
tavus bērnus, māt,
aizvilinās prom tik tālu,
ka var nepārnākt.

Izaugs meitas tā kā odzes -
acīm spīdošām,
tādas acis agrāk bija
laimes raganām.

Izaugs dēli tā kā odzes -
sīksti dvēselē,
māt, vai tavu dēlu liktens
tevi nebiedē?

Bet tas mežš, kas tālē gaida,
māt, tas viņu ir,
bet tas mežš, kas tālē gaida,
māt, tas viņu ir.