Andris Akmentiņš
Dziesmu par mīlestību tu klausies Tik skaistu, ka izturēt nespēj neviens Lūk, pirmajās rindās jau aizspiež ausis No pēdējām rindām projām skrien Tā ir apskaužami laimīga, aizdomīgi tīra To nofilmēt nevar, bet pa gabalu jūt Tev jānāk man tuvāk, vēl tuvāk, vēl tuvāk, mīļā Ja tu nevari man pateikt, kāpēc tā nevarētu būt Ne mākoņēnas nav pār šo dzīvi No rīta vien saules starus logā mums lies Un vakarā satikt var šķīvi, Kas pats iet uz izlietni mazgāties Mēs viens no otra reibstam bez alus Pušumi dzīst, ja tos palūdz mazliet Un man nav vajadzības skriet pēc tevis uz pasaules malu, Jo tev nav iemesla vienai tur iet Nav iemesla vienai tur iet... Un tad bez aizķeršanās plūst notis Skatītāji joprojām projām sktrien... Un, mīļā, labi zini, kas zālē notiks Ja būsim te palikuši mēs, divi vien... Divi vien...