Mīļais, nesteidzies

Kad es vēl biju maziņš zēns,
Jautāju savai māmuliņai:
Vai būšu bagāts, vai būšu skaists?
Māte man teica tā:

Piedz.
Mīļais nesteidzies, 
Kam jānotiek – notiksies,
Jo nākotni paredzēt,
Mums nav lemts, nav lemts.

Un, kad jau skolā gāju es,
Jautāju savai skolotājai:
Vai dziedāt dziesmu, vai dejot sākt?
Atbilde skanēja:

Piedz.

Un, kad jau jaunēklis biju es,
Vaicāju savai sirdsmīļotai:
Vai dzīves ceļi kopā mums ies?
Atbilde skanēka:

Piedz.