Mēs degam

M. Freimanis, M. Freimanis, Tumsa

pilns debess jums baltiem smiekliem bet bez mums
un kā būtu tad ja nepajautā un kā būtu tad ja saprastos
tā vienkāršāk varbūt patiesāk un tālāk labāk nezināt un kur
kur jābūt tad kad apmaldīsies un kam gan tas rūp

un smejies man līdz jo tikai vienreiz aust rīts pilns baiļu un tik īsts
un skrienam tam līdz jo tikai vienreiz var skriet tā pa īstam pirms saule riet

tur tālāk kāds ir kāds pirms mums jau to zin un redzi pa labi no mums
tik balts nogurums un blakus kāds mirst jo dzīvot ir nezināt
kā būtu savādāk labāk nejautāt ejam tālāk un lai
lai ar mēs degam baltām liesmām bez spēka mēs tomēr vēl ejam

un smejies man līdz jo tikai vienreiz aust rīts pilns baiļu un tik īsts
un skrienam tam līdz jo tikai vienreiz var skriet tā pa īstam pirms saule riet

ar baltām ar liesmām pa īstam mēs degam