Atdodiet man atpakaļ
nolaupīto dienu 
Šodien vēlos nesatikst 
vairāk it ne vienu
Gribu kļūt par akmeni 
kādā drošā vietā 
Un no kalna noripot
pašā saules rietā

Tur es mierā gulēšu 
savu saldo miegu 
Pavasara viducī
apbērta ar sniegu
Pāri lidos putnu bars 
un uz mana pleca 
Nolaidīsies atpūsties 
kāda vārna veca

Melnā vārna izstāsti 
savu dzīves stāstu
Melnā vārna palīdzi 
saprast man šo lāstu
Melnā vārna paskaidro 
varbūt tu to jūti
Kāpēc būt par cilvēku 
dažreiz ir tik grūti

Uguns vēji pieskaras
manām akmens lūpām
Un es jūtu sirdi jau 
sīkās drumslās drūpam
Melnā vārna atvadas 
spārnus savicinot 
Ko gan dzīvot nozīmē 
lai es pati minot...

Tā es tagat guļu te 
mēmā akmens lomā
Nezinot ne nieka no tā
ko vārna domā
Tā es tagad guļu 
kā akmens saules rietā
Tā jau kuro gadu
aizvien tai pašā vietā