Tautas+Markins no blices, Markina sieva, Koļa
Pret mani dzīve nav labvēlīga, Jo manā sejā nekā nav pievilcīga, Man acis šķielē un redze vāja, Un kurpes velkot reizēm rādās trešā kāja. Es eju darbā,jo esmu krāvējs, Bet draugi saka,ka es meža cūku kāvējs. Ar bisi patīk man mežā doties, Kā īstam medniekam pat alās ielūkoties. ---------------------------------------------- Un reiz patiesi bij`doma tāda, Ka mums pie kamīna nav mežacūkas āda, Un cerēdamies uz kuili brangu Es bisi pielādē un paņem`bumerangu. Tad meža vidū es kuili lencu Un tam pa pēdām savu medībsuni trencu, Bet vienmēr būdams es redzes mānā Kā bliežu virsū trāpu sunim tieši sānā. Nu manam sunim ir cauras ribas, Bet man vienalga mežā pašaudīties gribas Man nevaig` ādu un nevaig` nagus Man vaig`pie sienas pielikt jaunus brieža ragus. ----------------------------------------------------- Un mežā atkal man noiet greizi, Jo acis šķības ir un rāda nepareizi Pie pleca sviežu es bisi aši, Jo petī man pa taku briedis kāto braši. Man liekas norit viss kā pa notīm, Bet meža sargam pilna pakaļa ar skrotīm Šo meža sargu,to sauca Fricis Un pats es jaunībā tam ragus bīju licis. Nu dzīve mana iet tālāk klusi, Jo sodu nežēlīgu tiesa nospriedusi Es skumji tupu aiz restēm būrī Ar dzelža gultiņu un šmuces spaini stūrī.