Uldis Vanags, Guntars Račs, Olga Rajecka
Reiz kāds vīrs uz ielas stāvēja Augumā tāds garš un līks, Pīpēja un laiku nāvēja, Skaitīja tramvajus un priecājās, Tā viņam darīt patikās. Re, kur aizbrauc laimīgs astotnieks, Centrāltirgus <-> Mežaparks, Smejas vīrs, par tādu joku prieks Skaties pats, tur varens skats - pie pleca plecs, Viens bagāts švīts, viens nabags vecs. Piedz. Bet tikmēr otrā vagonā prom mīlestība tava brauc, Nemaz nedzirdot kā Tu aiz stikla izmisīgi sauc, Bet šo zemi zila, zila debess klāj, Skaiti, skaiti laimes skaitītāj! Jau tikmēr otrā vagonā prom mīlestība tava brauc, Nemaz nedzirdot kā Tu aiz stikla izmisīgi sauc, Bet šo zemi zila, zila debess klāj, Saskaiti mūs arī skaitītāj! Reiz kāds vīrs uz ielas stāvēja Augumā tāds garš un līks, Bet tam sirds bij' pašam savējā, Laimīgs būt viņš kādreiz arī vēlējās, Bet viņa vagons kavējās. Re, kur aizbrauc domīgs piecinieks, Pierē rakstīts Iļģuciems, Iekšā sēž, viens nēģis precinieks, Uzvalks balts, skatiens salds un blakus tur, Tā meitene ar lakatu Piedz.