Raimonds Pauls, Vilis Plūdonis
Krīt pārslas, krīt Kā ziedi lejā Un acis sejā man maigi slīd Viss gaiss ņirb balts No ziedu bārslām, No baltām pārslām, Kas mīksti šalc. Viss gaiss ņirb balts No ziedu bārslām, No baltām pārslām, Kas mīksti šalc. Un ārs tik kluss! Un man tik liegi: Just to kā sniegi Skan deniņos! Kā mīlu es Šo pārslas deju, Šo dabas dzeju Kopš mazotnes. Kā mīlu es Šo pārslas deju, Šo dabas dzeju Kopš mazotnes. Cik skaisti klīst No ļaudīm tālu Caur tāli bālu Kad sniegi rīst! Cik skaisti būt Šai sniega telpā, Kur spirgtā elpā Sirds veldzi jūt! Krīt pārslas, krīt Kā ziedi lejā Un klusā ejā Man sejā slīd.