Tad nebij' ausmas, nebij' rietu,
Tad tumsu neredzēja acs,
Tā aizdūca kā tūkstoš spietu,
Tas trakais kavalieru gads.
Tā aizdūca kā tūkstoš spietu, 
Tas trakais kavalieru gads.

Tad smaidi nenodzisa sējās,
Tad polku lča bīskaps pats.
Tā aizjoņoja tūkstoš dejās
Tas trakais kavalieru gads.
Tā aizjoņoja tūkstoš dejās
Tas trakais kavalieru gads.

Tad bij pie vīna mucām talkas,
Tad šļāca alus kritums plats.
Tā aizdzirkstēja tūkstoš malkos
Tas trakais kavalieru gads.
Tā aizdzirkstēja tūkstoš malkos
Tas trakais kavalieru gads.

Un kas par to, ka nāca briesmas,
Ka klāt bij sausums, posts un bads,- 
Vēl tagad atmirdz tūkstoš dziesmās
Tas trakais kavalieru gads.
Vēl tagad atmirdz tūkstoš dziesmās
Tas trakais kavalieru gads.

Un lēni apklust sapņu dzirnas,
No asarām tev valga acs...
Pār kalniem aizdipa kā stirnas
Tas trakais kavalieru gads.
Pār kalniem aizdipa kā stirnas
Tas trakais kavalieru gads.

Kas paliek pāri? Dziļās alkas
Pēc tā, kas tavai sirdij rads,
Ko elso vijoļstīgas smalkās, -
Tas trakais kavalieru gads.
Ko elso vijoļstīgas smalkās, -
Tas trakais kavalieru gads.

Nē, nav ne debesu, ne elles,
Ir tikai tas, ko saredz skats!
Un tumsā vizuļo kā krelles
Tas trakais kavalieru gads.
Un tumsā vizuļo kā krelles
Tas trakais kavalieru gads.

Tur prieks ar bēdām kopā savērts,
Un Gēsta Berlings - tas tu pats,
Un tāpēc lādēts lai un slavēts
Tas trakais kavalieru gads!
Un tāpēc lādēts lai un slavēts
Tas trakais kavalieru gads!