Rasa, mana sidrabrasa,
tā kā lietus novizēja,
tā kā lietus nozibēja,

raidiraidaidā.



Es
izbridu dziļu zāli,
zirneklīti meklēdama,
zirneklīti skatīdama,

raidiraidaidā.



Es
palūdzu zirneklīti,
lai aizdeva zīda tīklu,
ar ko rasu sagūstīt,

raidiraidaidā.



Zirneklītis
zīda tīklu
man par velti vis nedeva,
tīklā mani vilināja,

raidiraidaidā.



Nevērp,
nevērp zirneklīti,
pilnas malas smalku tīklu,
pilnas malas smalku slazdu,

raidiraidaidā.



Man
tagad ir smalki tīkli,
ar ko ķeršu rīta rasu,
lai tā projām nezibēja,

raidiraidaidā.



Man
gan teica tie ļautiņi:
tā vairs nava sidrabrasa,
kas guļ tīklā sagūstīta,

raidiraidaidā.