Kāda Jāņunakts

Eduards Rozenštrauhs, Ruta Skujiņa, -

Tu esi aizgājis tik tālu,
Cik vien tik dzīvē aiziet var.
Aiz sevis gadus nopļāvu kā siena vālu,
Bet sirds vēl sāp tāpat kā tovakar.

Bij' Jāņu nakts, un kalnos dega liesmas,
Man galvu sedza jasmīnvaiņags balts.
No visiem mežiem vēji nesa dziesmas,
Sirds laimē kūsāja kā vīna šalts.

Deg atkal kalni, atkal meži līgo
Un atkal mirklim veras burvju zieds.
Man sirmi pavedieni matos zvīgo,
Sirds, tevi meklējot, kā aizšauts putns kliedz.

Ai, baltā nakts, ai, krāšņie dzīves maldi,
Kas mirklim plaucis, mirklī nāvi rod.
Caur sirdi gadi brien kā zirgi asi kalti,
Bet jaunību neviens vairs neatdod.