Kad jasmīni plaukst ...

Imants Ozols

Atkal pusnakts, ilgas sadedz zvaigznes,
Nolaidies pār zemi miers tik kluss.
Diena galā, ļaudis noguruši
Miegā plūc jau sapņu pūpolus.

   Atkal tevi gaidu es, draugs,
   Manā dārzā jasmīni plaukst,
   Zvaigznes kad mirdz, mīlas tvīkst sirds,
   Steidzies, jo drīz ausīs rīts!

Nāksi tu pa rasas klāto taku,
Nāksi tu kā dzidri austošs rīts,
Nāksi, nesot neizteiktus vārdus,
Nesot sirdī īstu mīlu līdz!