Kā Tev iet ?

Ainars Mielavs

Kad viņš piedzima,savādāks bija tad laiks,
Aiz loga rudens bij’ klāt.
Par varoni būt tais tālajās dienās
Jēgas nebija pierunāt.
Tikai tāds,neadekvāts,
Tāds kā viņš tas varēja būt,
Pats,kas vārtus un ceļus sev izvēlās,
Tāds,kas bailes nesajūt.

Ai,brālīt,
Vai Tu sveiks vēl,kā gan Tev iet?
Ai,māsiņ,
Ka Tu viena nepaliec!

Viņš dzirdēja,juta un apzinājās,
Viņa skaidri saprata to,
Ka sapņus un draugus,un mīļākos
Nekad nesūta izlūkos.
Tikai tāds,neadekvāts,
Tāds kā viņš tas varēja būt.
Tieši acīs kas skatās un nenovēršās,
Tāds,kas nebaidās nepagūt.

Ai,brālīt,
Vai Tu sveiks vēl,kā gan Tev iet?
Ai,māsiņ,
Ka Tu viena nepaliec!

Daudz bij’ tādu,kas brēca un šausminājās,
Daudz tādu,kas novērsās.
It kā nebūtu bijis nekas un nekad
Pēc laika tie atgriezās.
Tikai tāds,neadekvāts,
Tāds kā viņš tas varēja būt,
Kam nav jādomā atdot vai neatdot,
Neko nesakot,kas nepazūd.

Ai,brālīt,
Vai Tu sveiks vēl,kā gan Tev iet?
Ai,māsiņ,
Ka Tu viena nepaliec!