Eduards Rozenštrauhs, -, -
Kādēļ skumjas tavās acīs Šovakar, mans draugs ? Prieka brīžos garām laistos, Tos vairs neatsauks. Jaunība, jaunība, Sārtais vīna trauks, Dzer no tā, līdz rudens salnās Novīst dzīves lauks. Mīla dzeļ un mīla glāsta - Atver sirdi tai. Nes tā tevi prieka brīžos Pretī jaunībai. Neatļauj, neatļauj, Ka tā garām trauc. Sniegs kad matos sidrabos, Tad mīlēt nebūs ļauts. Šovakar mums pilnas glāzes, Putu ziediem, draugs. Kas to zin, vai citu rītu Laime kopā sauks. Līksmojies, līksmojies, Kamēr ataust rīts. Atkal jaunu rūpju dienu, Atnesdams sev līdz. Lai ko liktens plecos veltu - Tas mūs nesaliec. Cauri visiem dzīves ērkšķiem Izvedīs mūs prieks. Jaunība, jaunība, Sārtais vīna trauks! Dzer no tā, līdz rudens salnās Novīst dzīves lauks.