Aleksandrs Kublinskis, Aleksandrs Kublinskis, Viktors Lapčenoks
ILONIJA Kādā dienā saltā sudrabotā gaismā Ieraudzīju es tevi, draugs. Tavās acīs kaisme, tavās lūpās saldme... Paldies, ka saprati mani tu. Pāri pasaulei es kliedzu, jūrai, krastam un tev dziedu. Ilonija! Ilonija! Vai tas tikai sapnis nav? Pāri pasaulei es kliedzu, jūrai, krastam un tev dziedu. Ilonija! Viss un nekas. Rozes rudens pusē, novītušas klusē. Atvadāmies mēs – ir jau laiks. Manās acīs dzeja, manās lūpās dziesma... Paldies, ka biji ar mani tu. Pāri pasaulei es kliedzu, jūrai, krastam un tev dziedu. Ilonija! Ilonija! Vai tas tikai sapnis nav? Visai pasaulei es teicu, jūru, krastu, tevi sveicu. Ilonija! Viss un nekas. Pāri pasaulei es kliedzu, jūrai, krastam un tev dziedu. Ilonija! Ilonija! Vai tas tikai sapnis nav? Visai pasaulei es teicu, jūru, krastu, tevi sveicu. Ilonija! Tu vairs nevari būt mana Ilonija! Viss un nekas. Ilonija! Ilonija!