Miks Dukurs
Pilsētu ielās skan jaunatnes smiekli, Tie saudz tevi līdz un aicina meklēt. Spilgtiem toņiem rotātas takas, Kas aizved no patiesās krāsu gammas. Smieklos paustās domas un sapņi Izplēn skatam, kā hēlija pildīts balons. Hēlija pildīts balons. Piedz. Sāc no jauna jūsmot par krāsām. Sniedz sev roku, elpot atsāc. Ar skaudīgām acīm vērtēs, Pelēkā tērptie tēli no senām ainām, Tēli no senām ainām. Apcerēt visu kas liedzis tev ticēt, Pats spēj uzbūvēt taisnības sienu. Atspēkot melus par ceļu kurš ejams, Ielās kur staigāt ir ļauts ne visiem. Pilsētu sienās jo projām nav rakstīts, Smieklos paustās domas nespēj celt spārnos, Nespēj celt spārnos! Piedz. Sāc no jauna jūsmot par krāsām. Sniedz sev roku, elpot atsāc. Ar skaudīgām acīm vērtēs, Pelēkā tērptie tēli no senām ainām, Tēli no senām ainām. Cik tālu tavs skatījums sniegsies, Kad izdzisīs gaisma ko nesi? Vai metīsies atpakaļ tumsā? Caur smiekliem sauc tavu vārdu. Paveries apkārt ar smaidu. Līdz jaunai dienai vairs nav ko skriet. Sāc no jauna. Sāc no jauna. Sāc no jauna. Piedz. Sāc no jauna jūsmot par krāsām. Sniedz sev roku, elpot atsāc. Ar skaudīgām acīm vērtēs, 2x Pelēkā tērptie tēli no senām ainām, Tēli no senām ainām. 2x