Normunds Ķietis, Normunds Ķietis, Normunds Ķietis&LaukuMuzikanti
Es tevi atradu sniegā. Kā kaķēns bez mājām tu tuvojies man, Un vaicāji, kur šeit var sasildīties, Vai drīkst ienākt. Es tevi atradu sniegā. Man arī bij auksti un laika tik daudz, Es teicu, tu piedod, bet man nekā nav, Tev ko iedot. Es tevi atradu sniegā. Tukšu sajūtu pārņemts, ar merķi nekur, Draugu pamests, no pasaules izrakstīts, Aizmirsts un nievāts. Es tevi atradu sniegā. Nakts jau pusē, un decembra spelgonis rimst, Varbūt tavējās plaukstās man pēdējā cerība dzimst. Tik laimīgs šai vietā, Tevis aizdegtās sveces vēl kvēl Kā gaišākā dienā. Tik laimīgs šai vietā, Ka tu ļāvi man piedzimt vēl reiz Šai baltajā sniegā, šai baltajā sniegā. Es tevi atradu sniegā. Apkārt miljoniem vientuļu dvēseļu klīst, Tik daudz neīstu vārdu caur smadzenēm līst Baltā sniegā. Es tevi atradu sniegā. Rīts ir modies ar ziemsvētku zvaniem tik kluss, Beidzot pieder man viss, Kas ar mani reiz ir noticis. Piedz. Tik laimīgs...