Es redzēju jūriņāi, didam
Uz akmeņa uguntiņu, didam
Jūras māte tur žāvēja, didam
Savu zeltu, sudrabiņu, didam

Kaut jūriņa tu man dotu,
Simto tiesu savu mantu,
Es savai līgavai,
Zelta saktu dāvinātu.

Zelta saktu, pērļu rotu,
Dimantiņa gredzentiņu,
No jūriņas pārbraucoti,
Mīļus vārdus parunātu.

No jūriņas pārbraucoti,
Līgaviņu neatradu,
Dzirdēj' ļaudis runājoti,
Tā pie cita aizgājusi,

Ņem jūriņa, savas mantas,
Man to vaira nevajaga,
Līdz ar manu augumiņu,
Glabā dziļi dzelmītē.