Kāds klusi pieklauvē
Pie durvīm, kas ciet.
Laiks ir apstājies,
Kaut pulkstenis iet.
Kādēļ jādomā par to,
Kas ir lieks.
Mums jātic brīnumam,
Jo mirklis ir prieks.


Piedz.
   Kā putns, kas satrūkstas
   Un augstu gaisā skrej...
   Bet es lūdzu, projām neaizej!
   Es gribu kā  bērns vēl just,
   Priecāties un nekad nepiekust.
   Ir zeme visskaistākā,
   Ai, bērnībā, kur paliek tā?

Vai tagad redzat jūs,
Ka patiess ir viss?
Zirgs  dzīvo verandā
Un māmiņa ir eņģelis.
Cik tas ir labi,
Ka tā noticis.
Jo daudzus draugus,
Tu esi ieguvis.