Pēc tam
Tu teici lūk tā
Beidzas viss, kas reiz bijis
Ar miljons asarām, bet
Varbūt
Tava sirds vēl to jūt
Kā garšo debess, kad lijis
Pēc tūkstotš vasarām

Un es meklēju sevi
Telpā starp tavām pasakām
Un es lūdzu par tevi
Ļauj sev saskatīt

Piedz.
   Es baidos tev lūgt
   Vēl blakus tev būt
   Un mācīt tev
   Laiku apturēt
   Mirkli iemīlēt
   Es baidos tev to lūgt
   Un laimes tik daudz
   Bet laika tik maz
   Man vienai nepaspēt
   To visu iemīlēt
   Es baidos tev to lūgt 
   Bet varbūt tu...?

Pēc tam vairs nebūs nekā
Tikai sapnis par tevi
Un tūkstotš vasarām, bet
Pat tad
Es būšu tepat
Zeme smaržos, kad lijis
Pēc manām asarām

Un es meklēšu sevi
Telpā starp tavām pasakām
Un es lūgšu par tevi
Ļauj sev saskatīt

Un es nāku tevi lūgt
Tev jāatrod /ir sevi pašu/
Jo mums laika tik maz
Tev jāatrod /ir sevi pašu/
Un es būšu tepat
Starp debesīm un tevi pašu
Tu zināsi kā
Tu zināsi kad
Mums laimi jānotur