Es esmu ēnas tvērējs, 
Kas nekad nenotver.
Aiz manis soļu spērējs,
Kas mani panākt cer.

Viņš nāk un man uz pleca
Kā nastu roku liek.
O –tava seja vecā,
No tās man jautri tiek.
            
Vēl pēdēj’s likteņgājiens,
Vēl sejā smiltis lec,
Tad bezgalības mājiens
Man atmirdz violets.

Top domu gaita lēna,
Viss še man piepildīts.
Tu, violetā ēna, 
Zilais aizmirstības zīds.