nauriz, nauriz
Sevī apmaldoties, prāts parāda trikus Tev, vai sirdij melojot ir kāds tālāk ticis, ne? Ja apkārt dubļi tikai, paskaties, kur debesis, retam apskaidrību aplaušanās nenes. Dažreiz jāuzkāpj uz grābekļa ir reizes piecas, dažreiz palīdzību retajam, ko teicu, sniedz. Centies mācīties no kļūdas, kas nav Tavas pat, nevis izvairoties mūc, taisot savas pats. Es esmu parādījis tev neskaitāmus piemērus, mani tagad ēnas paša nebaida, tā kā vienmēr. Ja savas kļūdas Tu pats uzskatīsi par skolu sev, tad to, kas nākotnē, Tev izmainīs tas ļoti te. Es vienmēr paļaujos uz ticību, kas vada mani, un, varbūt, paņem to par piemēru, ja savas nav. Pat reizēm ticība ja paslēpusies dziļi, tā tomēr pilnībā nav pametusi, zinu! Daudzi, nokrītot no dēļa, uzkāps atkal, tie, kas nenokrīt ne reizi, runā pasakas. Dažreiz jāzaudē, lai novērtētu uzvaras, to, kam jāiznāk no Tevis, mainīt Tu vari. Paņem, nekaunies, no labākajiem piemēru, un tad, nekopējot domas, savām piemēri. Nav pat jāizgudro riteni, lai brauktu jau, ja kāds prasa par to naudu, tad tas slauc tautu. Apkārt izvēļu ir daudz, meklē savas tur, lai tās nepazustu, izvēlētās augstu turi. Vieglāk atradīsies ceļi, zinot galamērķi, tikai bezgalībā tālu beidzas paralēles, dzīves piedāvātie ceļi ir daudz īsāki, tomēr, apdomā tos labi, ir daudz bīstamu. Kad Tev izdodas, tad noklausies šo dziesmu: Tu neesi veicis visu nostaigāto viens!