Nakts par dienu kļūst
Kad es redzu tevi
Manis vairāk nav
Tevī redzu sevi
Kā no mīlas kvēl
Asins apreibusi
Pašas liesmās sirds
Saldi gurst, sadegusi

Sauli apskaužu,
Kad tā skūpsta tevi
Lietus svētīju
Kad tas glāsta tevi
Senais stāsts top mums
Kā jau atkal jauns
Tas visskaistais grēks
Tas visskaistais grēks.

Sila kāpurs min
Sapnis mans ir galā
Zieda pumpurs maigs
Sastingst ziemas salā
Mūsu mīla plaukst
No šī dzimtu naida
Kā lai pasargā 
To ko liktens gaida

Kā lai dzēš ko dedz
Akla naida liesma
Ausīs rīts un mūs
izšķirs cīruļdziesma
Zvaigznes blāvo mums
Piena ceļš tik tāls
Kā lai dzer? Kā lai mīl?
Kur gan manām ilgām gals?

Nāc nakts, nāc nakts
Sedz seju
Kur lai, kur lai
Es eju?
Ienaids deg, ienaids gail
Kā inde nāvīgāka
māci man, māci nakts.
lai mēs zaudējot
Ienaidā, atrast mūsu mīlu
Ienaidā.

Kā to pasaudzēt
ko jau skāris bēris
Kā lai aizbēg prom
Liktens durvis vēris
kas mūs paslēps blāvs
Sāpju mirkļu šais
Kad zūd, izgaist viss
pasaulē, skaistākā vairs.