Aldis Šteimanis, Aldis Šteimanis, Aldis Šteimanis
Ļauj pīpi nopīpēt bez steigas, Aiz meža sārta saule riet. Vai tas var būt, ka kaut kas beidzas, Vēl galvu man uz pleca liec, Ir arī nogurusi diena, Tā uzvelk platmali un projām iet. Par aizgājušo vasaru dzied bišu spiets, Ir nopļauts rudzu lauks un smaržo siens. Piedz. Dziest pīpe, pasēdi vēl klusi, Daudz ir jau dienā pasacīts.