Ainārs Virga, Guntars Račs, Līvi
Tā kā piemineklis granītā kalts Rokām paceltām uz augšu arvien, Saulē izbalējis galīgi balts – Dieva dēls. Laimes tirgotāji durvis ver ciet, ir jau vēls. Tad viņš strauji kājās pieceļas, Divreiz riņķī apgriežas, Galvu aiziet pacēlis cēls – Dieva dēls. Piedz. Šāda tāda stunda sit, šāda tāda diena rit, Šādi tādi paliekam mēs, Šāda tāda stunda sit, šāda tāda diena rit, Šādi tādi dzīvojam mēs. Pa šo ceļu, kurš no debesīm ved, Tā uz leju lēni nokāpjam mēs, Kur uz pašas mākoņmaliņas sēž – Dieva dēls. Laimes tirgotāji durvis ver ciet – ir jau vēls. Tad es strauji kājās pieceļos, divreiz riņķī apgriežos, Galvu augstu paceļu cēls – Dieva dēls. Piedz. Šāda tāda stunda sit, šāda tāda diena rit, Šādi tādi paliekam mēs, Šāda tāda stunda sit, šāda tāda diena rit, Šādi tādi dzīvojam mēs.