Vakars pagājis vienā dejā,
es jutu tevi, tu juti mani.
Tu lūkojies manā sejā,
es vēros tavējā.

Mēs dejojām lēni, lēni,
un mūzika skanēja klusām,
un mēs viens no otra skatiem
klusējām un mulsām.

Aiz loga bija nakts,
blakus istabā kamīns dega.
Pāri man lēni, lēni nolaidās
tavu acu dziļuma sega

Mēs gājām kopā pa ceļu.
Pāri mums mirdzēja debess jums,
un mēs zinājām, ka šai naktī
kāds tur augšā ir kopā ar mums.

Mēs gājām lēni, lēni,
mūsu sirdis pukstēja klusām,
un mēs viens no otra klusēšanas
klusējām un mulsām

Nakts klusums gulēja
virs ceļa, pa kuru gājām.
Mēs gribējām būt kopā
un nevis iet uz mājām.

Nāc
sapnī tu nāc
un dejot sāc.
Bet nakts - tā
tumsas spēles
spēlē.

Sapnī tu nāc
un mīlēt sāc,
un spēli šo
līdz rītam
spēlē.