Cik žēl, ka mēs esam tik maz cik mēs esam
Un vairāk mēs nevaram būt.
Vai iemesls loģisks vai tīri dialoģisks,
Bet fakts ir ka vairāk mūs nav.

Es neteiktu neko, ja es dzīvotu Šveicē -
Aiz Alpu kalniem paslēpušies.
Mēs ražotu pulksteņus latviskiem rakstiem
Un jāņu sieru lieliem caurumiem.

Vēl labāk, ja mēs dzīvotu dienvidu salās,
Kur tūristi apmeklētu.
Tiem pārdotu krelles no pelēkiem zirņiem
Un pašbrūvētu alu pudelēs.

Cik žēl, ka mēs esam tik maz cik mēs esam
Un vairāk mēs nevaram būt.
Vai iemesls taktisks, vai daudziem tīri praktisks,
Bet fakts ir ka vairāk mūs nav.

Es neteiktu neko, ja mums pieaugums būtu
Virs divi simts miljonam,
Tad mēs aizmirstu klauvēt pie aizslēgtām durvīm,
Tās izceltu ar visām stenderēm.

Vēl labāk, ja mums sanāktu astoņi simts miljons,
Tad rēķinus nokārtotu.
Un visiem, kas bāzuši kājas mums priekšā
Mēs atbāzīsim kājas atpakaļ.

Cik žēl, ka mēs esam tik maz cik mēs esam
Un vairāk mēs nevaram būt.
Vai iemesls loģisks vai tīri dialoģisks,
Bet vairāk mēs nevaram būt.