Ralfs Rubenis, Ralfs Rubenis, Tranzits
Domājam tad, kad jāsajūt, Kliedzam, kad jādomā. Taustāmies te, bet meklētais Noslēpies otrajā stāvā. Atceries ko sapratīsi pieskāries, Jo pēc brīža rokas stiepsies tukšumā. Kā gan varu es aizmirst? Kā gan varu tev teikt, ka tas nebija tā? Gaidot vētra drīz norims. Es toreiz izkāpu citā stacijā. Domā tāpat kā burvis - Sapņo pat, ja tavs sapnis šķiet bezgala tāls. Atstāj atvērtas durvis, Pa tām reiz ieslīdēs vēlmes sen aizmirstās. Esi ar sapņiem uzmanīgs, Lai vēlāk nav jābrīnās, Kad nelaimes tās vislielākās Nāk veidolā skaistākajā. Atceries ko sapratīsi pieskāries, Jo pēc brīža rokas stiepsies tukšumā. Kā gan varu es aizmirst? Kā gan varu tev teikt, ka tas nebija tā? Gaidot vētra drīz norims. Es toreiz izkāpu citā stacijā. Domā tāpat kā burvis - Sapņo pat, ja tavs sapnis šķiet bezgala tāls. Atstāj atvērtas durvis, Pa tām reiz ieslīdēs vēlmes sen aizmirstās. Ja vien šīs zīmes es iztulkot prastu, Vai izšūpos viegli, vai trieks mūs pret krastu, vai pēdējais aprēkins, mantiņas kastē un neatskaties. Kā gan varu es aizmirst? Kā gan varu tev teikt, ka tas nebija tā? Gaidot vētra drīz norims. Es toreiz izkāpu citā stacijā. Domā tāpat kā burvis - Sapņo pat, ja tavs sapnis šķiet bezgala tāls. Atstāj atvērtas durvis, Pa tām reiz ieslīdēs vēlmes sen aizmirstās. Kā gan varu es aizmirst? Kā gan varu tev teikt, ka tas nebija tā? Gaidot vētra drīz norims. Es toreiz izkāpu citā stacijā. Domā tāpat kā burvis - Sapņo pat, ja tavs sapnis šķiet bezgala tāls. Atstāj atvērtas durvis,