Pār jūru lido kaija
Kā balta vēstule.
No tālās siltās zemes,
Kur vīri zēģelē.
Daudz saplosītu buru
dod mieram priekšroku.
Bet tavējā tik turas spītīgi

Caur viļņiem iet
un turēties
un smieties tad,kad zeme grib
uz galvas nostāties.
Lai dažreiz tā,ka ceļa nav,
tad varam mēs ar tevi,
draugs,būt divatā.

Tumst kādreiz gaiša debess
par gaišu tumsa kļūst
Un arī stipriem vīriem
tā gadās masti lūzt.
Un kad tur pūš,tur aiziet
dod mieram priekšroku,
bet tava bura turas spītīgi.

Caur viļņiem iet ...