Brīvdiena – Meitene no Gulbenes

Kā šodien atceros , to skaisto vietu,
To zaļumballi , to saulesrietu,
Bij liktens ieplānojis , lai tur būtu mēs,
Ilgi toreiz es nedomāju ,
Cēlos kājās un droši gāju uzlūkt tevi es blondā meitene,

Mani nobūra tās zilās acis,
Mēģināju minēt ko tās sacīs,
Pēdējā rīts ausa pamalē,
Tu man čukstēji , ka drīkstu zvanīt,
Ka ilgāk nevari , šeit vairāk palikt,
Un biji prom, daiļā meitenē..

Piedz.
Tu mana meitene no Gulbenes,
Par tevi domāju un skumstu es,
Ar tevi vienmēr vēlos būt , mana sirds to jūt, baidos tevi mīlēt nepagūt..

Tu mana meitene no Gulbenes,
Tev visas savas dziesmas dziedu es,
Ar tevi vienmēr vēlos būt, mana sirds to jūt, mana meitene no Gulbenes

Tā dienas ritēja un gadi gāja,
Bij katram sava dzīve savas mājas,
Bet liktens pacentās lai atkal tiktos mēs,
Nu kāzu zvani skan un glāžu šķindas,
Un tikai diviem mums skan visas dziesmas,
Man un tev , daiļā meitenēe.