-, -
Visi Jāņu prieki gaist kā pīpes dūms, Papardītes vietā tikai ērkšķu krūms, Vāgūzī uz ratiem izgaist mīlestīb’, Nu ardievu dzīve, jātais pašnāvīb’. Kad es būšu miris, kaps man stāvēs pliks, Kas gan man uz kapa kādu puķi liks? Jāceļas būs augšā, ja tik varēs tikt, Pašam sev uz kapa bleķa kroni likt! Pūtīs auksti vēji, smacēs kapa gaiss, Grabēs bleķa kronis kā pats nelabais. Jālien atkal ārā, ak, tu tavu post’, Jārauj sev no kapa bleķa gabals nost! Mīļā dārgā, meitiņ, atnāc kapsētā. Sagaidīšu tevi mazā krekliņā. Tad mēs abi zārkam vāku uzliksim, Abi divi iekšā saldi dusēsim! Un kad pastardienas dārdi dārdēt sāks, Elija ar uguns ratiem zemē nāks. Eņgel’s Gabriels pūtīs kaulu bazūnēs, Tad mēs abi divi augšām celsimies!