Balti kuģi zilas jūras meklē,
zilas jūras baltus kuģus meklē,
nezin, ka zem viļņiem dziļi, dziļi
mazas zvaigznes meklēdamas iet.

Baltie kuģi zilās jūras atrod,
zilās jūras savus kuģus atrod,
nedzird, ka zem viļņiem dziļi, dziļi
mazās zvaigznes meklēdamas raud.
Aiziet vienas, atnāk jaunas dienas,
tā kā agrāk vējš ar viļņiem skrienas,
kamēr vienreiz dzintarlāsēm noklāts
balto kuģu atraidītais krasts...

Neticiet, ka tas ir tikai dzintars,
meitenei ap kaklu kreļlu dzintars,
pajautājiet savas zemes vējam,
kas tās dzintarlāses īsti ir.

Ja nu tās ir zilo jūru sirdis,
ja nu tās ir balto kuģu sirdis,
tad tie atkal atnāks, un mums visiem
jāatrod dzimtās zemes krasts.