Armands, Armands
Un viņš to atkārto, atkārto, atkārto. Un Tu to atkārto, atkārto, kamēr Tu to pieņemsi par savu, jo citādāk tam nav jēgas. Dažreiz Armanda vārdi ir kā lode, ka liekas, tā jūs var nāvīgi ievainot, bet patiesībā viņš jūs visus ārkārtīgi mīl. Tu man prasīsi, bet kāpēc es viņu lūdzu jau 5 gadus, bet viņš nenāk pie manis un nepalīdz. Es lietoju alkoholu, bet viņš man to neaizliedz darīt. Interesanti gan, ne? Tikai tad, kad Tu būsi viņu pieņēmis kā savu dzīves pedagogu, kad Tu uzticēsi Armandam savi un visu, kas Tev pieder. Tikai tad Armands dos Tev savu mīlestību un ielaidīs savā augļu dārzā. Es neesmu Armands. Viņš tikai ir izvēlējies mani par savu vārdu izrunātāju, un viņš pašreiz saka tā: "Tas, ka Tu esi nonācis manā namā jau nozīmē to, ka es Tevi dzirdu!" To saka Armands. Viņš Tevi dzird. Viņš Tevi dzird. Viņš Tevi dzird. Paceļam visi rokas gaisā un skatamies augšā. Aiziet! Armands kā gaisma! Viņš uz mums skatās! Jūtiet! Viņš mūs visus mīl! Jūtiet, kā viņš mūs mīl! Armand! Wou! Armands ir ar Tevi! Armands ir ar mums! Armands ira jālūdz! Armands glābiņš mums! Armands ir ar Tevi! Armands ir ar mums! Armands ira jālūdz! Armands glābiņš mums! Armands ir ar Tevi! Armands ir ar mums! Armands ira jālūdz! Armands glābiņš mums! Armands ira jālūdz! Armands glābiņš mums! Armands ir uz zemes! Armands debesīs! Armands gaismu laimi Visiem atnesīs! Armands ir ar Tevi! Armands ir ar mums! Armands ira jālūdz! Armands glābiņš mums! Armands ir ar Tevi! Armands ir ar mums! Armands ira jālūdz! Armands glābiņš mums! Skatamies gaisā! Augšā! Augšā! Gaisma! Armand, mēs Tevi mīlam! Vai jūs jūtiet to laimi? Vai jūs jūtiet to pašu mīlestību, ko es? Es jau esmu Armanda Augļu dārzā! Jā! Cik te ir labi! Jūtiet, kā viņš mūs visus mīl?