Jau saule riet aiz tumšām egļu sienām,
Sarkst padebeši vakars kalnos zvan
No bērnības no senām tālām dienām,
Man atmiņā vēl klusa dziesma skan.

To Dzimtenē aiz tumšām egļu kraujām
Man māte dziedāja ,kad biju mazs.
Skrien gadi prom,kā bezdelīgas žiglas,
Nes visu līdz,tik atstāj atmiņas.



Ai,Dzimtene,ai,māmuliņa
mana-
Jūs projām sen,vairs atsaukt nespēju.
Sarkst padebeši,vakars kalnos zvana,
Es sūtu jums daudz mīļu sveicienu!