Imants Ozols, Imants Ozols, Saulkrastu kapela
Bij' toreiz Līgo vakars Ventas malā, Pat ugunskuri nedrīkstēja degt! Un dziedāt liegts par zilo lakatiņu, Ja negribēji pats sev bedri rakt! Bet meitenei es savai stundā šajā Šo dziesmiņu tad nodziedāju tā, Ka putni pamodās no savām ligzdām, Un "stukačs" parādījās krūmājā. Es viņam veikli krāmēju, kā nākas, Uz mūžu dziesmu atcerēsies viņš, - Jo, kad pēc brīža atgūties tas sāka, Zem acs tam bija "zilais lakatiņš"!