Jānis Strazds, Linda Tīmane, Kaspars Tīmanis
Sen kaklu asaru kamols skrāpē,
Pār pleciem pelēkas ēnas slīd.
Tādi mēs visi apkārt klīstam,
Arī tu, mana Sniegbaltīt!
Tā katru dienu mīlam un nīstam,
Un solām sev to vairs nedarīt.
Ieradums stiprāks par solījumu,
Arī tev, mana Sniegbaltīt.
Katram pa skatam un katram pa dejai,
Tā visu dzīvi var izkaisīt.
Cik tas ir viegli un cik pa īstam,
Vai vari man atbildēt, Sniegbaltīt?
Piedz. Ne visiem stāstiem laimīgas beigas,
Reizēm der sirdij paklausīt.
Mēs katrs no kādas pasakas nākam,
Arī tu, mana Sniegbaltīt!
Tu atstāj kroni baltajā sniegā,
Lai visas ēnas rimstas un dzīst.
Nevaru solīt, ka tas būs viegli,
Bet tu to spēsi, Sniegbaltīt!