ejam dzīvot parādi man to kā aizmirst pasaulīgo
kā atdot pēdējo kā neko nedabūt bet dot
abi mēs divatā apmāto vilcienā

pastāsti ko kārojas Tev no visa, kas spīd
kristāls sudrabs zelts vai parasts vasaras rīts
abi mēs divatā apmāto vilcienā

es neticu bagātībai tā pievilties liek
tev ir tik daudz bet Tev nepietiek
abi mēs divatā apmāto vilcienā

vairāk naudas vai vairāk tā man Tev nepateikt
vairāk mantas vai sirds ko neaizmirst
abi mēs divatā apmāto vilcienā

atdzīvojies siena
es jūtos nevienā
tik labi un brīvi
ka varam abi divatā
būt visu apmāto vilcien
a