Debesis sniegsies līdz pat zemei,
Mākoņi būs kā kupenas,
Kurās nakšņosim
Un apmaldīsimies mēs abi.
Un es viens,
Klusi pacelšos un došos viņiem līdz,
Kur tie aiznesīs,varbūt debesīs.

Pasakot vienu vārdu,
Tevi gribas tuvāk piekļaut sev un iemīlēties.

Tikai vienu reizi pēdējo,
tu mani redzi šovakar aizejot.



Piedziedājums.

Padod
roku un neatlaist to vairāk nekad.
Pacelties un nekad nenolaisties
Palūgt viņiem neko vairāk nestāstīt
Un kā spārnus,
Lai dotos neziņā-manā pasakā.
 Un ja viņi uzzinās,
Tad viņi to nerunās,
Jo mums tas būs kā izmisums,
Kāds pārsteigums.


Debesīs esmu savādāks,
Izdomāts un tad nosargāts.
Nevaru apstāties!,
Un debesīs ilgi kavēties
Tāds būs jautājums,
Kas starp mums, paliks noslēpums.
Esmu savādnieks,
Kas grib pamosties,
Un ar tevi aizlaisties.

Un ja viņi uzzinās,
Tad viņi nerunās,
Jo mums tas būs kā izmisums.



Piedziedājums.

Padod
roku un neatlaist to vairāk nekad.
Pacelties un nekad nenolaisties
Palūgt viņiem neko vairāk nestāstīt
Un kā spārnus,
Lai dotos neziņā-manā pasakā.