Indygo
Soli pa solim līdz draudzības jostai. Klīsti pa ielām un upēm uz plosta. Nemanot krastus, atveres krāces. Pagrieziens labais un kreisais jau nācis. Lai uzrunas paliek tiem, kam vēl atliek. Laiks noķert gaismu un paturēt sevī. Ne jau no jauna ir jāuzceļ kalni. Lai tur pat pie kājām raktu aizas ar naidu. Cerēt un atlabt ik rītu. Vai, lai dod ieraudzīt vai jāatņem visu. Ko gaidīt noceļot augstceltnēm jumtus? Neaizbrauks ceļotājs piekalts pie gultas. Palicis pelēcis atņirgtiem zobiem. Caurduras skatiens zvaigžņotos sapņos. Izbiris lietus grozs, pilns rudens lapu. Aprijis skaistumu, ko vēl nesastapu. Ne jau no jauna ir jāuzceļ kalni. Lai tur pat pie kājām raktu aizas ar naidu. Cerēt un atlabt ik rītu. Vai, lai dodiet ieraudzīt vai jāatņem visu.