Zilais lakatiņš

Bij vasara toreiz tik zaiga un
Ziedēja pļavas un sils.
Tu pretī man nāci tik maiga,
Tev galvā  bij’ lakatiņš zils.

Atmiņā lakatiņš zilais,
Mati kā saulstaru riets,
Biji man viena, nakts Tu vai diena,
Mīlas viskrāšņākais zieds.

Tos vārdus, ko sniedzi man ķīlai,
Tos sirdī es ieslēdzu sev,
Jo toreiz es ticēju mīlai, 
Un ticēju laimei un Tev.

Atmiņā lakatiņš zilais,
Mati kā saulstaru riets,
Biji man viena, nakts Tu vai diena,
Mīlas viskrāšņākais zieds.

Tā pagāja vasara zaigā,
Un novīta pļavas un sils.
Vairs nenāca meitene maigā,
Kam galvā bij lakatiņš zils.

Atmiņā lakatiņš zilais,
Mati kā saulstaru riets,
Biji man viena, nakts Tu vai diena,
Mīlas viskrāšņākais zieds.