B.Sosārs, Mārtiņš Zīverts, Dailes teātra aktieri
Reiz dzīvoja kāds muļķa klauns, - Tāds pats kā Tu, Tāds pats kā Es, Tāds pats kā visi citi. Viņš runāja – par viņu smējās, Viņš dziedāja - par viņu smējās, Kas gan par viņu nesmējās! Jo bij` tas muļķa klauns … Viņš mīlēja, šīs muļķa klauns - Tā pat kā Tu, Tāpat kā Es, Tāpat kā visi citi. Viņš smaidīja - par viņu smējās, Viņš raudāja - par viņu smējās … Kas gan par viņu nesmējās? Jo bij` tas muļķa klauns … Nu jāmirst reiz bij’`klaunam šim, Tāpat kā Tev, Tāpat kā Man, Tāpat kā visiem citiem. Kad nāve atnāca, tā smējās, Tam roku pasniedza un smējās Kas gan par viņu nesmējās! Jo bij` tas muļķa klauns … Nu gāja viņš uz debesīm, - Kā iesi Tu, Kā iešu Es, Kā ies reiz visi citi. Un svētais Pēteris ar` smējās, Tam vārtus atvēra un smējās … Kas gan par viņu nesmējās? Jo bij` tas muļķa klauns … Tad Dieva priekšā stājās klauns, Kā stāsies Tu, Kā stāšos Es, Kā stāsies reiz it visi. Un ko gan darīja Dievs tēvs? Viņš piecēlās no sava troņa, Un gāja pretī klaunam! Nu lūk - vairs nesmējās neviens, Tik divi raudāja kā bērni - Dievs tēvs un muļķa klauns...